actiņās prieks

čāā-u, kas šeit vēl pamanīsies nokļūt. sen gan neesmu neko iepostojis, lai gan ir gribējies rakstīt daudz un dikti, bet, bet kaut kā nav sanācis. garām ir ziemassvētki, garām jaunais gads, par laimi brīvlaiks vēl ir ar mani. mm, vispār pēdējos gadus ir švaki ar svētku noskaņu, tāpēc, sākot ar šiem ziemassvētkiem, nolēmu to labot saviem spēkiem. un jā, man tas izdevās! nebija tik sarežģīti, pietiek ar pāris maziem sīkumiņiem, piemēram, sāku laicīgi (nu laicīgāk kā parasti) gatavot dāvanas mīļajiem, jau labu laiku pirms sāku klausīties dziesmas ar ziemassvētku noskaņu (piem. the midnight beast - xxxmas buddy), kā arī vairāk apdomāju un plānoju šos svētkus. dīvaini bija pavadīt ziemassvētkus bez sniega, šķita, ka pietrūkst gaišumiņa, bet nē taču - mums gaišas sirdis un, kā visiem zināms, svētkus un noskaņu radam mēs paši! :) tāpēc ziemīši bija izdevušies. tik patīkami ir iepriecināt sev tuvos, ikdienas darbos pavisam piemirstam to izdarīt, vismaz par sevi runājot tā varu teikt. vajadzētu laboties, varbūt arī to varētu atķeksēt kā jaungada apņemšanos nr1. Jā! 1. Apņemos biežāk iepriecināt savus tuviniekus, draugus un cilvēkus man apkārt! un dacvģ ziemassvētku balle, cik varu secināt no dzirdētā, nu nekādīgi nevar sacensties ar cvģ balli, bet ne mirkli nenožēloju, ka atrados tieši tur, kur atrados. palāčojām ar Simcīti, padejoju ar Ilzi (Būu) (viņa ir varenforša draudzene). un vēl, bija ļoti forši saņemt balvu ''populārākais ģimnāzists'' un apsveicu Simonu ar šādas pašas balvas iegūšanu. lieliski, pagājušo gadu ap šo pašu laiku es jau apbēdājos, cik žēl, ka man nebūs nevienas pūces kā piemiņas no skolas, bet redz, ka piepildās viss, kam ir labs iemesls piepildīties. Ar Simonu bijām paslidot Valmierā, bija ļoti, ļoti jautri un mīļi. ticat vai nē, droši vien jau neticat, bet Simona ne reizi nenokrita! vai ne?? bet paga, kas ir vēl pārsteidzošāk - arī es pa ledu nevārtījos!

Tad runājot par jauno gadu - sagaidīju kopā ar ģimeni, radiem un savu Simonu. aizgājām uz centru, ar Simonu knapi, knapi paguvām uz salūtu. un salūts, ahh, man tiešām ļoti patika. skatoties, es aizdomājos, cik lieliski, ka mums ir šādas tradīcijas - runājot par jauno gadu - cilvēki kaut uz mirkli izraujas no ikdienas rutīnas, jo tie ir svētki, kuros var pievienoties itin visi, kas to vēlas, beidzot ir iespēja izkliegt un izšaut savas dusmas, netikumus, skumjas, visu, kas sakrājies gada gaitā, gaisā skaistās krāsās, formās un veidos, ar skaļiem blīkšķiem tādā veidā pilnīgi atbrīvojoties no tā, kas mums traucē būt laimīgiem. kad vēl šampanietis šķiet tik garšīgs, ja ne jaungadā? pavisam īsu dienu pavadīju ar Tomu, biju pavisam aizmirsis, cik labi mēs spējam saprasties. kaut pagājis vairāk nekā gads kopš kopīgiem pasākumiem un kopīgi strādātām muļķībām, satiekoties uzreiz sapratu - nekas nav zudis, mēs vēl joprojām saprotam viens otru no pusvārda. Viņš ir persona, kam es uzticos. Tāpēc pierakstu nākamo jaunā gada apņemšanos: 2. Apņemos pavadīt vairāk laika ar draugiem! pavadīju pāris dienas ar savu brālēnu - Matīsu (8), un radām grūtības sadalīt Simonu. :D laikam nav viņam ar mani tik interesanti kā gribētos, un mums nav tik daudz kopīgu interešu. kamēr esam tik zaļi, tas gadu desmits daudz ko izsaka, bet tas noteikti ar laiku mainīsies. patlaban klausos relaksējošu mūziku un grasos iet gulēt, vēl pāris nebūtiski teikumi... 4dien plānoju beidzot aiziet uz zāli ar Mārtiņu K. vēlāk kopīgi pieteikties ēnu dienai SSE Riga. un uzdevums rītdienai, plānos ja ne iesaistīt, tad vismaz paziņot par tiem Būu, nelauzīšu norunu! 5dien ceru satikties ar Tomu, ar vienu dienu bija par maz, lai visu izrunātu. es jau sen vispār esmu pamanījis, ka esmu baigais gudrinieks un visus vienmēr mācu, kā vajadzēja darīt un pataisu par muļķiem, lai gan pats noteikti neesmu labāks, vienkārši sevī grūti saskatīt to nesmuko, jo neredzu sevi no malas. tā jau laikam ir, ka tie paši gudrākie tikai par tādiem taisās... apņemos laboties! 3. Apņemos retāk nopelt citus, kad ir iespēja to nedarīt! ak, atcerējos vēl - man šķiet, ka es par daudz jokoju... īpaši par Solvitu, tāpēc es atvainojos viņai un: 4. Apņemos retāk jokot par Solvitu! Gan jau saraksts vēl turpināsies kā arī noteikti šeit iepostošu sīku un smalku aprakstu par to, kā es nokritu, cik sagrauts un pazemots es jutos, cik ļoti man bija kauns un kā visi smējās par mani (protams, kad tas būs noticis). jo tas taču ļoti piedien ziemai, pareizi?